Japānas dižsūrene
| Japānas dižsūrene Reynoutria japonica | |
|---|---|
 Japānas dižsūrene (Reynoutria japonica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Dižsūrenes (Reynoutria) |
| Suga | Japānas dižsūrene (Reynoutria japonica) |
| Sinonīmi | |
|
Polygonum cuspidatum (Siebold & Zucc.)
Tiniaria japonica (Houtt.) Hedberg[1] | |
 Japānas dižsūrene Vikikrātuvē | |
Japānas dižsūrene (latīņu: Reynoutria japonica vai Fallopia japonica) ir liels, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs. Sākotnēji Japānas dižsūrene ir augusi Austrumāzijā: Japānā, Ķīnā un Korejā. Tā sekmīgi ir izplatīta Ziemeļamerikā un Eiropā (arī Latvijā), kur daudzās valstīs atzīta par invazīvu sugu.[2] Austrālijā Japānas dižsūrenes audzēšana privātīpašumā ir nelegāla.[3]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augam ir izteikti liels stumbrs, kas padara to līdzīgu bambusam. Stumbrs var sasniegt 2–4 m garumu, bet lapas — 7–14 cm garumu.[4] Ātraudzīgs, izplatās pārsvarā ar sakneņiem, veido lielas audzes.
Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus, tām ir īss kāts un 5-13 cm garas un 3-10 cm platas, olveidīgas lapas. Lapu plātnes mala ir gluda, gals pēkšņi smails, pamats nošķelts vai strups. Ziedi ir izvietoti skarās lapu žāklēs. Apziednis ir balts vai dzeltenbalts, divkāršs. Ziedam 3 irbuļi, drīksnas ir plūksnainas. Auglis ir spārnains riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim.[5]
Augtene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastopama galvenokārt mitrās augsnēs, parasti vecu parku apkaimē, upju ielejās, retāk ceļmalās un nezālienēs. Gandrīz vienmēr audzē ir izteikti dominējoša suga un noēno citus zemsedzē augošos augus, izkonkurējot tos.[6] Zemsedzes augu nomākšanas dēļ pieaug augsnes erozija.[6]
Šai dižsūrenei krustojoties ar citām dižsūreņu sugām, veidojas jauni hibrīdi. Plašāk izplatītā hibrīdsuga ir Japānas un Sahalīnas dižsūrenes krustojums (Fallopia × bohemica), kurš arī tiek Eiropā uzskatīts par invazīvu.[6]
Pielietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēlās ziedēšanas dēļ suga interesanta biškopjiem.[7]
Auga jaunie dzinumi ir ēdami un pēc garšas atgādina rabarberus, taču tie, tāpat kā rabarberi, satur skābeņskābi, kas lielā daudzumā ir kaitīga. Saknes satur emodīnu un ķīniešu un japāņu tautas medicīnā tiek izmantotas caurejas radīšanai.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Plant List, Reynoutria japonica Houtt.». Royal Botanic Gardens Kew and Missouri Botanic Garden. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. Augustsss. Skatīts: 2017. gada 20. februāris. (angliski)
- ↑ Express, How to deal with Japanese knotweed and other invasive plants (angliski)
- ↑ Queensland Government, Weeds of Australia, Japanese knotweed, Fallopia japonica Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ RHS. «RHS on Japanese Knotweed». RHS. Skatīts: 2014. gada 6. jūnijs. (angliski)
- ↑ «Japānas dižsūrene - Reynoutria japonica Houtt. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-21.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Japānas dižsūrene - Reynoutria japonica Houtt.». ozols.gov.lv. Skatīts: 2024-06-07.
- ↑ 7,0 7,1 «Nestādiet šo augu dārzā! Tas ir daudz bīstamāks nekā latvānis». tv3.lv (latviešu). 2024-06-05. Skatīts: 2024-06-07.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japānas dižsūrene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- «Latvijas Daba informācija» (latviski).
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |